ARLENA

1.–12. klasei un tehnikumiem

Rakstīt, neskatoties uz taustiņiem

Prasme, ko izmanto katru dienu visu atlikušo dzīvi, un ko skolā gandrīz neviens nemāca. Šeit bērns to apgūst latviski — ar garumzīmēm, mīkstinājumiem un savā tempā.

Konts nav vajadzīgs. Bez tā progress paliek tavā ierīcē un nekur netiek sūtīts.

Bērns pie klēpjdatora raksta, skatoties uz ekrānu, ne uz rokām

Kā notiek mācības

Četri principi, pēc kuriem uzbūvēts viss pārējais. Tie nav izvēlēti pēc gaumes — katram ir iemesls, kas redzams jau pirmajā nedēļā.

Bērns raksta uz klēpjdatora, abas rokas uz taustiņiem, skatiens uz ekrānu

Sākums ir vidusrinda

Abi rādītājpirksti atrod F un J pēc rieviņas uz taustiņa. No šīs vienas vietas roka atrod visu pārējo, neskatoties lejup — tāpēc tā ir pirmā, ko iemāca.

Precizitāte pirms ātruma

Nākamā zīme neparādās, kamēr iepriekšējā nav uzrakstīta pareizi. Nepareizi iemācīta kustība vēlāk jāpārmāca, un tas prasa vairāk laika nekā iemācīt no sākuma.

Uzdevums pielāgojas bērnam

Biežāk nāk tie taustiņi, kuros šis bērns kļūdās. Tas, kurš jau prot, netērē laiku atkārtošanai; tas, kuram neiet, saņem tieši to, kas neiet.

Latviešu valoda pa īstam

Garumzīmes un mīkstinājumi tiek mācīti kā atsevišķa prasme: viens burts — divi sitieni. Tā ir tā vieta, kur bērni parasti pārslēdzas uz «rakstīšu bez garumzīmēm».

Latviešu izkārtojums, ne angļu ar burtiem klāt

Katram taustiņam ir savs pirksts, un katram pirkstam sava krāsa. Stūrī mazie burti rāda, kuru latviešu burtu tur iegūst.

~`!1@2#3$4%5^6&7*8(9)0_-+=TabQWEēRTYUūIīOP{[}]|\CapsAāSšDFGģHJKķLļ:;"'ShiftZžXCčVBNņM<,>.?/ShiftCtrlAltatstarpeAltGrCtrl
  • mazais
  • zeltnesis
  • vidējais
  • rādītājs
  • īkšķis

Viens burts — divi sitieni

Garumzīmi dod apostrofs: vispirms ', tad burts. Tā ir atsevišķa prasme, un tieši tur bērni parasti padodas un sāk rakstīt bez garumzīmēm. Sistēma to māca kā savu soli, ne kā piezīmi malā.

kreisā rokalabā roka

Trīs pakāpes

Katrs solis iet cauri vienām un tām pašām trim pakāpēm. Tās nāk no mācību metodes, kas aprobēta ar reāliem audzēkņiem: vispirms nokopē, tad pārveido, tad veido pats.

1

Kopēšana

Atsevišķi burti un zilbes. Klaviatūra un pirksts redzami visu laiku, laiks netiek skaitīts.

2

Pārveidošana

Vārdi un īsas frāzes no jau atslēgtajiem burtiem. Palīdzība parādās tikai pēc kļūdas vai kavēšanās.

3

Veidošana

Saistīts teksts bez ekrāna palīdzības. Skatiens uz ekrānu, ne uz rokām.

Saistīts teksts sākas 29. uzdevumā. Ne agrāk — lai uzrakstītu īstu teikumu, vajag pieturzīmes un lielos burtus, un tie ir ceļa beigās. Savu tekstu, piemēram dzejoli, ko jāiemācās no galvas, var ielikt jebkurā brīdī sadaļā «Mācību teksti».

Ceļš: 17 soļi, 32 uzdevumi

Burtu secību nosaka nevis alfabēts, bet pirksta ceļš un tas, cik drīz no jaunajiem burtiem var salikt īstus latviešu vārdus. Nākamais solis atveras, kad iepriekšējais ir apgūts divas reizes pēc kārtas.

1

F un J

Sākumpunkts. Uz šiem taustiņiem ir reljefa svītriņas, pēc kurām rokas atrod vietu bez skatīšanās, un tos sit rādītājpirksti — spēcīgākie un precīzākie.

2

D un K

Vidējie pirksti — otrie spēcīgākie. Pirksts nekustas no mājas rindas, mainās tikai pirksts.

3

S un L

Zeltneši. S un L ir bieži latviešu valodā, tāpēc jau šeit rodas pirmās zilbes.

4

A un ;

Mazie pirksti — vājākie, tāpēc pēdējie mājas rindā. A ir viens no biežākajiem latviešu burtiem, tāpēc pēc šī soļa var likt īstus vārdus.

5

G, H un atstarpe

Rādītājpirksti pirmo reizi iziet no savas kolonnas — jauna kustība, tāpēc atsevišķs solis. Atstarpe ar īkšķi ļauj rakstīt vairākus vārdus.

6

E un I

Pirmie augšējās rindas burti. E un I ir vieni no biežākajiem — ar tiem vārdu krājums pieaug uzreiz. Vidējie pirksti jau ir droši.

7

R un U

Rādītājpirksti uz augšu — tā pati kustība kā E un I, cits pirksts.

8

T un O

T prasa rādītājpirkstam iziet no kolonnas augšējā rindā; O ir zeltnesim.

9

N un M

Pirmie apakšējās rindas burti. Abus sit labais rādītājpirksts — kustība uz leju ir grūtāka par kustību uz augšu, tāpēc sākam ar drošāko pirkstu.

10

W un P

Zeltnesis un mazais pirksts augšējā rindā.

11

C un V

Apakšējā rinda vidējam un kreisajam rādītājpirkstam.

12

Q un Y

Retākie burti latviešu valodā, tāpēc vēlu — bet vajadzīgi svešvārdiem un lietotājvārdiem.

13

Z, X un B

Apakšējās rindas atlikums, ieskaitot mazā pirksta Z — vājākais pirksts grūtākajā rindā, tāpēc pēdējais alfabētā.

14

Garumzīmes un mīkstinājumi (')

Mirušais taustiņš. Viens burts = divi sitieni pēc kārtas, tāpēc tā ir atsevišķa prasme, ne vēl viens taustiņš. Sākas tikai tad, kad alfabēts jau ir automatizēts.

15

Lielie burti (Shift)

Divi taustiņi vienlaikus ar pretējām rokām — jauna kustību koordinācija, ne jauns burts.

16

Pieturzīmes

Bez pieturzīmēm nevar rakstīt saistītu tekstu.

17

Cipari

Ciparu rinda ir vistālāk no mājas pozīcijas un prasa lielāko stiepienu — tāpēc pēdējā, kad plauksta jau ir pietiekami liela un kustība droša.

Septiņgadīgais un sešpadsmitgadīgais nav viens un tas pats

Vecuma grupa maina nevis saturu, bet to, cik daudz uzreiz redzams, cik ilgi kustas ekrāns un vai laiks vispār tiek skaitīts. Tā ir sākumpunkts, ne slēdzene — uz priekšu var iet jebkurā brīdī.

7–9 gadi

Nav pulksteņa un nav rangu. Redzami tikai pirmie soļi, lai saraksts nebiedē. Kustības vairāk — tā norāda, kur skatīties.

10–12 gadi

Parādās laiks un savs rekords, bet salīdzinājums ar citiem paliek brīvprātīgs. Kustība mērenāka.

13–15 gadi

Ātruma mērķi, statistika un sacensības. Animācijas gandrīz nav — šajā vecumā tās traucē un lasās bērnišķīgi.

16+ gadi

Viss ceļš atvērts uzreiz, uzsvars uz ātrumu un saistītu tekstu. Der arī tehnikumam un pieaugušajam, kurš mācās pats.

Kāpēc to vēl vērts mācīt

Rakstīšana ar desmit pirkstiem nav novecojusi prasme, un tā nav arī jauns modes rīks. Trīs lietas, ko par to zina.

Metodei ir 130 gadu

Taustes rakstīšanu ar bāzes rindu 1888. gadā publiskās sacensībās pierādīja Frenks Makgurins, uzrakstot 98 vārdus minūtē. Pamats kopš tā laika nav mainījies: pirksti atrod taustiņus pēc F un J izciļņiem, neskatoties lejup.

Prasme veidojas ar īsiem treniņiem

Motorās mācīšanās pētījumi rāda vienu un to pašu: īsi, bieži treniņi pārspēj retus garus. Ar 15 minūtēm dienā funkcionālu ātrumu — ap 40 vārdiem minūtē — sasniedz dažās nedēļās, ja precizitāte iet pirms ātruma. Tāpēc soļi šeit ir īsi, un nākamais atveras tikai tad, kad iepriekšējais apgūts.

Balss un MI to neaizstāj

Latviešu balss ievade joprojām neliek pieturzīmes un jaucas ar angļu valodu, un precīza teksta labošana prasa klaviatūru. Tāpēc rakstīšana ar desmit pirkstiem paliek pamatprasme — arī tur, kur teksta melnraksts nāk no cita avota.

Pilns metodiskais pamats ar avotiem →

Vēsture, ergonomika, ātruma etaloni un ieteikumi skolai.

Skolotājam — redzams, kur klase iestrēgusi

Klases skats rāda katra bērna precizitāti, ātrumu, regularitāti un izaugsmi, un piedāvā apguves līmeni Skola2030 skalā. Vērtējums nāk ar pierādījumu un ieteikumu, ko darīt tālāk — lēmums paliek pie skolotāja.

Vērtējums nāk ar pierādījumu un ieteikumu. Blakus līmenim ir skaitļi, no kuriem tas izriet, un teikums par to, ko darīt tālāk — bez tā vērtējums nav formatīvs, bet vienkārši atzīme. Kā vērtēt rakstīšanas prasmi

  • · Klase pievienojas ar vienu kodu, bez e-pastiem
  • · Savs teksts klasei — dzejolis, definīcija, citāts
  • · Klases sacensības un duelis starp diviem draugiem
  • · Rēķins ar pārskaitījumu, kā skolai vajag
Skolām un tehnikumiem
Skolotāja pie skolēna soliņa kopā skatās uz ekrānu

Pirmais solis aizņem piecas minūtes

Divi burti, F un J. Bez konta, bez e-pasta, bez maksas — un pēc nedēļas rokas jau zina, kur tie ir.