Skolotājam
Kā vērtēt rakstīšanas prasmi
Sistēma piedāvā vērtējumu, bet neliek to. Šī lapa paskaidro, pēc kā tas rodas un kāpēc tas ir uzbūvēts tieši šādi.
Vērtējums ar pierādījumu
Formatīvā vērtēšana ļauj analizēt sasniegumus attiecībā pret mērķiem ilgākā laika posmā un virzīt mācīšanos labāka rezultāta sasniegšanai. Tā nav atzīme par padarīto — tā ir informācija par to, kas jādara tālāk.
Praktiski tas nozīmē trīs lietas, kas sistēmā ir ieliktas apzināti. Katram līmenim līdzi nāk pierādījums — skaitļi, no kuriem tas izriet. Katram vērtējumam līdzi nāk ieteikums, ko darīt tālāk. Un lēmums paliek pie skolotāja: programma redz tikai to, kas notiek uz klaviatūras.
Četri kritēriji
Divi no tiem nosaka piedāvāto līmeni. Pārējie divi tiek rādīti, bet kopvērtējumu neietekmē — tie ir paradums un konteksts, ne prasme.
Precizitāte
nosaka kopvērtējumuCik liela daļa sitienu ir pareizi. Precizitāte ir svarīgāka par ātrumu: nepareizi iemācīta kustība vēlāk jāpārmāca.
Kā mēra: Pareizās zīmes ÷ visas ievadītās zīmes. Ņem VIDĒJO no visiem perioda mēģinājumiem — viens veiksmīgs mēģinājums neko nepierāda.
Piemērs: Bērns uzrakstīja 200 zīmes un kļūdījās 8 reizes: 192 ÷ 200 = 96 %. Ja nedēļā ir četri mēģinājumi ar 92, 96, 94 un 98 %, vērtē 95 %.
% pareizu sitienu · 10–12 gadu grupai
Sācis apgūt
zem 85
Turpina apgūt
85–94
Apguvis
94–97
Apguvis padziļināti
97 un vairāk
Ātrums
nosaka kopvērtējumuZīmes minūtē. Sliekšņi ir dažādi pa vecuma grupām — septiņgadīga bērna roka fiziski nesasniedz to, ko sasniedz sešpadsmitgadīga.
Kā mēra: Pareizās zīmes ÷ uzdevuma minūtes. Kļūdainie sitieni ātrumā netiek skaitīti. Ņem LABĀKO perioda mēģinājumu — tas rāda, ko bērns spēj, kad viss sanāk.
Piemērs: 60 pareizas zīmes 40 sekundēs ir 90 zīmes minūtē. No četriem mēģinājumiem ar 70, 85, 90 un 80 skaita 90 — labāko, ne vidējo.
zīmes minūtē · 10–12 gadu grupai
Sācis apgūt
zem 40
Turpina apgūt
40–60
Apguvis
60–90
Apguvis padziļināti
90 un vairāk
Regularitāte
neietekmē kopvērtējumuCik daudz bērns ir trenējies vērtēšanas periodā. Rāda darba paradumu, ne prasmi — tāpēc kopvērtējumu neietekmē: bērns, kurš slimoja divas nedēļas, nav «sācis apgūt».
Kā mēra: Pabeigto uzdevumu skaits periodā. Skaita mēģinājumus, ne dienas — divi uzdevumi vienā dienā ir divi. Noklusējuma periods ir četras nedēļas, un to var mainīt.
Piemērs: Divas reizes nedēļā pa diviem uzdevumiem četrās nedēļās ir 16 uzdevumi. Bērnam, kurš slimoja divas nedēļas, sanāk 8 — un tas ir par slimību, ne par prasmi.
uzdevumi periodā · 10–12 gadu grupai
Sācis apgūt
zem 4
Turpina apgūt
4–8
Apguvis
8–16
Apguvis padziļināti
16 un vairāk
Izaugsme
neietekmē kopvērtējumuCik uzlabojies pret savu agrāko sniegumu. Saruna ar bērnu, ne atzīme: tas, kurš jau raksta ātri, izaugsmi rāda mazāku, un tas nav trūkums.
Kā mēra: Šā perioda vidējie punkti pret iepriekšējā perioda vidējiem. Punkti = zīmes minūtē × precizitāte². Ja agrāka perioda nav, izaugsme netiek rēķināta.
Piemērs: Iepriekšējā mēnesī vidēji 40 punkti, šajā 50: izaugsme +25 %. Bērnam, kurš jau bija 150, tie paši +25 % nozīmē pieaugumu par 37 punktiem.
% pret iepriekšējo periodu · 10–12 gadu grupai
Sācis apgūt
zem 0
Turpina apgūt
0–10
Apguvis
10–25
Apguvis padziļināti
25 un vairāk
Kopvērtējums ir zemākais no precizitātes un ātruma. Bērns, kurš raksta precīzi un ātri, bet trenējas reti, prasmi ir apguvis; par regularitāti ar viņu jārunā atsevišķi, nevis jāpazemina vērtējums.
Skala
Skola2030 apguves līmeņi, lai skolotājam nav jāpārrēķina.
- Sācis apgūt
- Zina, kur ir pirksti, bet vēl skatās uz taustiņiem.
- Turpina apgūt
- Raksta pareizi, bet lēni un ar apstāšanos.
- Apguvis
- Raksta neskatoties, ar dažām kļūdām.
- Apguvis padziļināti
- Raksta plūstoši, kļūdas pamana un izlabo pats.
Augstāk redzamie sliekšņi ir 10–12 gadu grupai. Pārējās grupas — 7–9, 13–15 un 16+ — skolotājs pārslēdz sadaļā «Manas klases». Skaitļi te un sistēmā nāk no viena avota, tāpēc pēc kalibrēšanas mainās abās vietās vienlaikus.
Ko sistēma neredz
Programma neredz, ka bērns divas nedēļas slimoja, ka mājās nav datora, ka klaviatūra skolā ir cita nekā mājās vai ka šodien viņam vienkārši ir slikta diena. To zina skolotājs, un tieši tāpēc pēdējais vārds ir viņam.
Tāpat sliekšņi ir sākuma pieņēmums, ne izmērīts standarts. Tie izvēlēti pēc literatūras un veselā saprāta, bet nav pārbaudīti ar Latvijas skolēnu datiem. Ja klasē puse bērnu pirmajā mēnesī sasniedz augstāko līmeni, visdrīzāk kļūdains ir slieksnis, ne bērni.
Vērtējums ir sarunai, ne žurnālam
Trīs jautājumi, kas parasti dod vairāk nekā līmeņa nosaukšana: kurš burts šonedēļ klibo visvairāk, cik reizes bērns ir trenējies un kur viņš bija pirms mēneša.